Projekti
2008./2009.m.g
5. konference 'Latviešu kultūras simboli'
24.aprīlī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā jau 5.gadu pēc kārtas notika jauniešus izglītojoša konference, šī gada konferences tēma - 'Latviešu kultūras simboli'.
Konferences mērķis bija informēt jauniešus par latviešu rakstu zīmēm un simboliem, parādot mūsu tautas kultūru un mentalitāti, akcentējot latviešu kultūras simbolu daudzšķautņainību, sasaistot pagātni, tagadni un nākotni, uzsverot nemainīgos dabas un cilvēka apziņas likumus - ir simboli, kas nenoveco ne tehnoloģijas attīstības, ne zinātnes atklājumu ietekmē.
Mūsdienu cilvēks kopumā rīkojas tā, it kā dabas likumi uz viņu neattiektos. Cilvēkam jāmaina attieksme, pirmām kārtām, attieksme pašam pret sevi un dabu. Jaunatnei būtu svarīgi apzināties latviešu tautas mantojuma viedo garu, uztverot latvju rakstu zīmes ne tikai kā estētisku rotājumu, bet gan paraudzīties uz tām kā uz senču atstāto vēstījumu, kas jāapgūst, lasot caur mūsdienu prizmu. Bijusī Latvijas prezidente, psiholoģijas profesore V.Vīķe-Freiberga ir teikusi: „Mūsu kultūras pamats ir folklora, un tā ļauj mums droši stāvēt līdzās citām kultūras tautām. Tā ir arī pamats mūsu etniskās piederības apziņai."
Konferences laikā bija aplūkojami Tautas daiļamata meistara Harija Lāča (dzimis 1928.gadā) datorgrafikā zīmētie raksti un ornamenti. H.Lāča kungs uzskata, ka jebkura rakstu zīme ir interesanta savā daudzveidībā. Iedvesmu zīmēšanai viņš gūst no dabas rotām, gan izvēloties toņu gammas, gan veidojot kompozīcijas, bet mūsdienu jauniešiem H.Lāča kungs novēl sadarboties ar muzeju darbiniekiem, jo tieši tur visvairāk rodams sakrātais tautas mantojums un mākslas vērtības.
Konferencē uzstājās četri Pārgaujas ģimnāzijas skolēni ar saviem zinātniski pētniecisko darbu ziņojumiem.
Marta Birzleja (11.a klase) prezentēja darbu 'Jauniešu izpratne par Latvijas novadu cilvēka raksturojumu". Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, Marta pastāstīja, ka jaunieši latvieti - vidzemnieku raksturo kā godkārīgu, neuzbāzīgu cilvēku, kam mīl savu zemi, kuram piemīt pienākuma apziņa, taupība, skaudība, aizdomīgums, kā arī spītība un stūrgalvība. Latgaļi uzskata, ka vidzemnieki ir gudri un patstāvīgi; zemgaļi domā, ka vidzemnieki ir individuālisti, bet godīgi cilvēki; savukārt kurzemnieki par vidzemniekiem saka - tiem piemīt individuālisms un tikumība. Jaunieši, kuri sevi dēvē par vidzemniekiem, paši par sevi saka - mēs esam gatavi cīnīties idejas vārdā, mums piemīt karjerisms, skaudība un arī savtīgums.
Kristiāna Lubiņa (11.a klase), veicot pētījumu 'Mūsdienu jauniešu simbolika', ir secinājusi, ka jaunieši par mūsdienīga jaunieša simboliku atzīst kaitīgos ieradumus, stilīgu apģērbu, tehnoloģiju izmantošanu ikdienā un mūsdienu jauniešus simbolizē tēls „veiksmīgs, aktīvs, progresīvs, informēts".
Liene Egle (12.a klase) bija sagatavojusi ziņojumu 'Zvejnieku kapulauks'. Tas atrodas Valmieras rajona Vecates pagastā un ir akmens laikmeta kapulauks ar divām apmetnēm, kur cilvēki dzīvojuši vairākus gadu tūkstošus. L.Egle sniedza ieskatu, gan kā cilvēki dzīvojuši, gan par viņu paražām.
Pēteris Melnbārdis (8.d klase) runāja par senču svētdzīvnieku izpratni, akcentējot to lomu un pielūgšanas, cienīšanas jēgpilno attieksmi pret dzīvi un dabu kopumā.
Ar savu klātbūtni priecēja divi vieslektori. Kā pirmais uzstājās mākslinieks, latvju raksta struktūras un simbolikas pētnieks Valdis Celms. Viņš centās attēlot latvju rakstus kontekstā ar citu indoeiropiešu un arī neindoeiropiešu tautu kultūru. V.Celms centās jauniešiem parādīt un atklāt, kā no vienas zīmes pakāpeniski rodas citi raksti, īpaši uzsverot, ka katram cilvēkam pašam ir jāizprot simbolu uzdevums un jācenšas tie saprast caur sava laikmeta prizmu. Jauniešiem bija iespēja redzēt filmu PROJEKTS "Cilvēks", kurā skanēja šādi vārdi: „Cilvēka dzīve ir viena liela izelpa. Piedzimstot ieelpojam ar kliedzienu, bet mirstot - izelpojam."
Otra vieslektore bija Ilze Šulte (Cēsu rajona padomes Reģionālās izglītības centra direktore, Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe). Lektore ar interesanto stāstījumu konferences dalībniekus aizveda ekspedīcijā uz Dienvidameriku, kur, elpu aizturējuši, atradām mūsu latvju zīmes svešā malā gan tautas tērpos, jostās, gan arī valodas līdzībās.
Konferences atvērtajā diskusijā „Manas dzīves simboli" piedalījās Regīna Valtenberga (Valmieras Novadpētniecības muzeja vēstures speciāliste), Ivo Lakučs (Mag. sporta zinātnē, BMX treneris), Mudīte Maculēviča (VPĢ kultūras vēstures skolotāja), Lāsma Kozlova un Marta Birzleja (VPĢ skolnieces). Dalībnieki tika aicināti atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Piemēram, kādi 3 simboli simbolizē mūsdienu Latviju? Vai ir kāds simbols, kas palīdzējis ikdienas krustcelēs? Ko dod latviešiem jauniegūtie svētki, piemēram, Sv.Valentīna diena, Helovīns, Lūcijas diena? Lūk, dažas atziņas. Regīna Valtenberga uzskata, ka, piesārņojot dabu, daba piesārņo cilvēku. Ivo Lakučs mūsdienu jauniešus asociē ar „lielu čupošanos", tomēr viņa aicinājums - lai ir patriotiskā čupošanās. Mudīte Maculēviča saredz simbolu veidošanos ikdienišķās lietās, kā, piemēram, viņas ģimenē simbolisku vietu ieņem mammas vārītais ievārījums, cepta ābolkūka un rupjmaize.
Šobrīd cilvēks tver jauno, sev interesanto, aizmirstot, ka viņš otram būs interesants tikai ar savu patību. Katrs indivīds nes savas tautas kodu, tieši tāpat kā zīmju raksti. Ļoti svarīgi ir apzināt un radīt šo enerģisko kustību. Tādēļ konferences lielākā vērtība ir tā, ka līdzās māksliniekam Valdim Celmam un Cēsu rajona padomes Reģionālās izglītības centra direktorei Ilzei Šultei konferencē uzstājās mūsu ģimnāzijas skolēni: Marta Birzleja, Kristiāna Lubiņa, Liene Egle un arī Pēteris Melnbārdis.
Cilvēks agri vai vēlu nonāk pie simboliskās apziņas un tās arhetipiem, un, paplašinoties cilvēka redzeslokam, rodas stabilitāte un drošības sajūta. Konference jauniešiem rosināja saprast, ka pasaule ir katrā pašā, tik jāiemācās atrast to, un tautas zīmes ir kodi, kas parāda mūsu piederību konkrētai vietai, zemei, tautai.
Seno zīmju jaunā dzīve ir mūsdienu jauniešu rokās.
Pateicību izsakām konferences atbalstītājiem, bez viņu līdzdalības nebūtu iespējams uzaicināt kompetentos vieslektorus un noorganizēt pasākumu. Paldies AS Swedbank Valmieras filiālei, SIA 'J.I.R. autodarbnīcai', ziedu salonam 'Vētras' un Valmieras Drāmas teātrim.
VPĢ psiholoģe Ieva Rozīe-Ķikse
Skolas loma cīņā ar vienaudžu vardarbību
Turpinot Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes kustības veidotā projekta "Jūties droši! Palīdzi!" ideju par sabiedrības izglītošana, kas vērsts pret jauniešu vardarbību. Uzsverot, ka jauniešu paši spējīgi palīdzēt gan sev, gan citiem cilvēkiem, nepaliekot vienaldzīgi pret sabiedrībā notekošo situāciju.
Projektā iesaistījās 11 Latvijas skolas to vidū bija arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Projekts ir noslēdzies, bet ideja dzīvo!
2009.gada 13.februārī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijās telpās norisinājās atkārtota vienaudžu izglītotāju apmācība.
Atstājot mantojumā savas zināšanas Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes kustības vienaudžu izglītotāja Liene Brigadere (VPĢ absolvente) apmācīja trīs skolnieces ( 2- 10.kl., 1- 11.kl.) vienaudžu izglītojošam darbam par tēmu "vienaudžu vardarbība", lai veidotos diskusijas iespējas vienaudžu starpā, kā rezultātā tiktu kliedēti iespējamie vardarbības gadījumi ģimnāzijā un ārpus tās vidē.
2008./2009.m.g. otrajā semestrī tiks uzsākts PREVENTĪVAIS DARBS "Vienaudžu vardarbības cēloņi un sekas", vadot nodarbības Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 7. klasēm.
|
Klase |
Datums |
Kabinets |
|
7.a |
04.03.2009. |
17.kab. |
|
7.b |
11.03.2009. |
Karjeras centrs |
|
7.c |
18.03.2009. |
Karjeras centrs |

Koordinatore VPĢ psiholoģe Ieva Rozīe-Ķikse
2007./2008.m.g.
Projekts "Alternatīvās izglītības metodes komercizglītībā."
No 23.09.- 30.09. 12 skolēni no komercizglītību klasēm (11.b un 12.b) un 8 skolotāji atradās Bulgārijā (Vidina) un Serbijā (Aleksinaca).
Projektā izmantojot dažādas metodes skolēni prezentēja skolu, pilsētu, valsti, piedalījās skolēnu mācību firmu prezentāciju izstādē, rādīja savas zināšanas testos, iepazina skaistākās vietas, iepazinās ar skolēniem no Bulgārijas un Serbijas. Projekta ietvaros notika arī dažādas ekskursijas - Vidina, Aleksinaca, Sofija.
Skolēniem tā bija lieliska iespēja pārbaudīt savas valodas zināšanas. Skolotājiem bija interesanti dalīties pieredzē ar kolēģiem, iepazīt projektā iesaistītās skolas.
No 14.10.-19.10. uzņemsim Serbijas un Bulgārijas delegāciju Latvijā.
Par fiziku, ķīmiju, bioloģiju, dabaszinībām un matemātiku
Nākamajā mācību gadā valstī paredzēts ieviest lielu daļu jauno vidējās izglītības mācību priekšmetu standartu un programmu.
Mūsu ģimnāzija ir to 12 Latvijas skolu starpā, kas jau trešo gadu iesaistīta Eiropas projektā dabaszinību priekšmetu un matemātikas mācīšanas pilnveidē. Projektā strādā 12.a,b,d,f klase un 5 skolotājas: matemātiķe Valda Skuja, fiziķe Baiba Priedīte, ķīmiķe Elga Lāce, bioloģe Guna Taube, dabaszinību skolotāja Eva Pētersone., kā arī administrācija: direktore Agita Zariņa, informātiķe Arta Pūgule, direktores vietniece un projekta koordinatore Inta Veinberga. Skolotājas pārbauda speciālistu izstrādātos standartus un programmas, apgūst jaunos mācību materiālus, visu aprobē projekta klasēs, pēc tam analizē, izvērtē un dod savu atzinumu projekta vadībai. Tas viss prasa šo skolotāju ļoti lielu papilddarbu, ieinteresētību, atdevi. Paldies mūsu cienījamām kolēģēm!
Projektā izstrādātos standartus, programmas un mācību materiālus šīs skolotājas ievieš arī 10. un 11.klasēs.
Šī projekta ietvaros notiek visas Latvijas vidusskolu dabaszinību priekšmetu un matemātikas skolotāju kursi, kuros pedagogi pilnveido savas prasmes mūsdienīga mācību satura pasniegšanā, skolēnu izziņas aktivitātes veidošanā, pētnieciskās darbības veikšanā mācību procesā, informācijas tehnoloģiju lietošanā. Katra priekšmeta skolotājs kursos saņem arī mūsdienīgus mācību materiālus. Šos kursus jau apmeklējuši lielākā daļa mūsu ģimnāzijas skolotāju un ir gatavi 2008.gadā uzsākt darbu pēc jauniem standartiem. Kursos iegūto skolotāji jau izmanto mācību procesa pilnveidē.
Līdz ar to mūsu ģimnāzijas vidusskolēni jau ir solīti priekšā citiem, un mūsu jauniešiem dota iespēja mūsdienīgāk, interesantāk mācīties, lai veicinātu savas karjeras izaugsmi.
Šovasar ģimnāzijas 5 kabineti saņēma tehnoloģijas, piederumus, modeļus, materiālus demonstrējumiem, laboratorijas un pētnieciskajiem darbiem, arī interesantas grāmatas, plakātus divpadsmit tūkstošu latu vērtībā. Par projekta finansējumu saņemti portatīvie datori, multimediju projektori, zinātniskie kalkulatori, dažādi sensori, teleskops, spektroskops, minerālu, iežu, metālu, naftas produktu paraugi u.c. vērtīgas un noderīgas lietas.
Par Valmieras pilsētas pašvaldības līdzekļiem kapitāli izremontēts fizikas kabinets, kosmētiski atsvaidzināts un apgādāts ar skolēnu mēbelēm matemātikas kabinets. Arī citos kabinetos ir jauni skapji daudzajam inventāram, pie logiem pieliktas žalūzijas, Visi šie pieci kabineti pieslēgti internetam. Drīz tiks uzsākta ķīmijas kabineta kapitālās atjaunošanas projektēšana., - tas skolotājiem atkal papilduzdevums, jo tikai paši ķīmiķi zinās, kādi jaunievedumi nepieciešami modernā šī priekšmeta kabinetā.
Protams, par pašvaldības līdzekļiem tiek iegādāta jaunā tehnoloģija un mācību materiāli arī citos kabinetos un priekšmetos. Visinteresantākais jaunums ir vairākas „naktslampiņas"- dokumentu kameras, ar kuru palīdzību uz telpas sienas iespējams projicēt jebkuru tekstu, attēlu, pat ģeogrāfisku karti tieši no grāmatas.
Mācību process kļūst arvien mūsdienīgāks, vizuāli piesātinātāks, -interesantāks!
2006./2007.m.g.
3.VPĢ konference sabiedrības izglītošanai "Cilvēks kā vērtība"
Kā Latvijā, tā visā pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas doties uz citu valsti, lai nopelnītu naudu un varbūt meklētu labāku un laimīgāku dzīvi.
Kāds meklē piedzīvojumus un prieku, kā arī vēlas apliecināt sevi, bet cits dzirdējis, ka ārzemēs ir vairāk darba iespēju.
Konferences "Cilvēks kā vērtība", kura norisinājās š.g. 27. aprīlī, mērķis bija izglītot sabiedrību, īpaši jauniešus par tēmu "Cilvēku tirdzniecība". Cilvēku tirdzniecībai ir tikai viens mērķis- personas ekspluatācija. Tā ir personas izmantošana dažādiem nolūkiem, parasti peļņas gūšanai. Cilvēks- prece visbiežāk tiek izmantoti darbam seksbiznesa jomā, kā arī maz apmaksātu darbu veikšanai. Cilvēku tirdzniecību visā pasaulē veicina pieprasījums pēc lēta, viegli ietekmējama, nelegāla darbaspēka.
Sabiedrībai un mūsu nākotnes nesējiem- jauniešiem ir jābūt informētiem un izglītotiem cilvēku tirdzniecības jautājumos, lai nekļūtu par šī fenomena upuri.
Visai bieži veidojas situācijas, kad cilvēki nezināšanas dēļ pakļauj sevi nevajadzīgam riskam un ciešanām. Vienmēr atradīsies kāds, kas izmantos ļaunprātīgi manu, tavu nezināšanu.
Jaunieši ir tā sabiedrības daļa, kura ir visvairāk pakļauta riskam, tapt vervētam arī pret savu gribu.
Darbs tajās profesijās, kurās ārzemēs strādā lielākā daļa jauniešu, ir maz apmaksāts un reizēm ļoti riskants, it īpaši tad, ja strādā nelegāli (darbs apkalpojošā sfērā, lauksaimniecībā, seksa biznesā, celtniecībā un rūpniecībā).
Darba tiesību nezināšana un nelegālais statuss neļauj jauniešiem sevi aizstāvēt un pieprasīt pat minimālu algu par padarīto darbu.
Iegūstot informāciju un zināšanas, jaunietis var sevi pasargāt no nevajadzīgiem pārbaudījumiem, nekļūstot par cilvēk tirdzniecības upuri.
Konference ir kā noslēguma pasākums visa gada darbam un aktivitātēm. Arī šā gada novembra pēdējā nedēļa Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā tika veltīta veselībai, kurā mācību stundās tika veidoti plakāti par tēmu "Cilvēks kā vērtība", tika rakstītas esejas un dzejoļi, kā arī organizēta Pieklājības diena. To visu konferences dalībnieki varēja aplūkot izveidotā Veselības nedēļas prezentācijā.
Konferencē varēja dzirdēt jauniešu zinātniski pētniecisko darbu ziņojumus- "Cilvēku tirdzniecība" (Egita Petrova 10.d), "Kas jāzina jauniešiem, lai nekļūtu par cilvēku tirdzniecības upuri" (Kate Kaufmane 10.d) un "Jauniešu (17- 24 g.) emigrācijas motīvi" (Sabīne Pētersone 12.e)
Ar aizraujošu un vieglu stāstījumu trīs stundu garumā konferences dalībniekus nemanāmi iesaistīja aktīvā darbībā projekta "Plūstošais lidojums" vadītāja, ģimenes psihoterapeite Vita Kārkliņa. Lektore piedāvāja noskatīties filmu "Plūstošais lidojums" un pēc tam veidoja diskusiju un darbu grupās par tēmu "Jauniešu tirdzniecība: cilvēku tiesību pārkāpums". Auditorijai tika piedāvātas lomu spēle, kuras procesa varēja labāk izprast vervēšanas mehānismu. Vajadzēja argumentēt un pret argumentēt dažādus sabiedrībā radītos mītus par cilvēku tirdzniecību, piemēram- Meitenes, kuras tiek pārdotas ārzemēs prostitūcijai, pašas vainīgas un zina, uz ko iet; Ja firma ievietojusi darba piedāvājumu, sludinājumu avīzē, tad tas ir legāls darbs u.c. Jauniešiem bija iespēja iejusties darba meklētāja lomā, kurš reāli zvana uz darba piedāvājumu, kurš ievietots vietējā avīzē "Liesma". Kā atzina dalībnieki, zvanītāji uz sludinājumu, tā esot bijusi laba pieredze (Maruta 12.b un Sandis 12.d).
Konferences izskaņā norisinājās ATVĒRTĀ DISKUSIJA par tēmu "Cilvēks kā vērtība", kurā tās aicinātie viesi izteica savu viedokli un parādīja savu attieksmi, atbildot uz jautājumiem, piemēram: Kad jūs lietotu terminu "cilvēku tirdzniecība"? Vai esat izjutis uz savas ādas, ka jūs kā cilvēku ekspluatē? Kas mūsdienu jauniešus piesaista izbraukt peļņa uz ārzemēm? Kas, jūsuprāt, veicina cilvēka-preces fenomenu mūsdienās? u.c. Uz diskusiju tika aicināti: Ilze Polka (Valmieras Bāriņtiesas priekšsēdētāja), Arvis Piziks (Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents), Ģirts Rāviņš (Valmieras Drāmas teātra aktieris), Anita Jekševica (VPĢ angļu valodas skolotāja), Laura Lazdiņa ( strādājusi Norvēģijā un ASV, pēc 8 gadu prom būtnes tagad atgriezusies Latvijā), Sabīne Pētresone, Lilija Šurigina un Jānis Riba (VPĢ skolēnu dome).
Konference rosināja pārdomas ikkatrā dalībniekā, vienaldzīgo nepalika. Jebkuram ir tiesības piepildīt savus sapņus, ceļot un gūt pieredzi. Sapņot bez bailēm!!!
Projekts "Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā"
Šī projekta realizācija norit ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Nacionālās programmas ietvaros, lai apmācītu skolotājus/profesionālās orientācijas praktiķus. Projekta pirmajā posmā notiek klases audzinātāju apmācība. 2006. gadā šajos kursos piedalās arī 13 Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas audzinātāji. Kursu multiplikatore ir mūsu ģimnāzijas direktore Agita Zariņa. Lai gan mūsu ģimnāzijai jau vairāku gadu garumā ir izstrādāta karjeras programma, kas tiek realizēta audzināšanas stundu ietvaros, šo kursu laikā audzinātāji ne tikai uzzināja daudz jauna, iepazinās arī ar citu valstu pieredzi, veidoja profesiju aprakstus, foto kolāžas, grupu darbā izvērtēja savas prasmes un iemaņas, bet galvenais - mācījās, kā palīdzēt saviem skolēniem, sniedzot zināšanas un izpratni par darba pasauli un tās saikni ar izglītību.
Kā kļūt par veiksminieku mūsdienu mainīgajā pasaulē? Kā izvēlēties profesiju, kas man sagādās ne tikai prieku un gandarījumu, bet nodrošinās arī labus materiālos apstākļus? Kādas prasmes. intereses un spējas man vajadzīgas, lai es apgūtu tieši šo profesiju? Vai es zinu, par ko vēlos kļūt?
Ir labi, ja cilvēks par savu karjeru domā ne tikai kā par darbu, bet uzskata to par savu dzīvi. Neviens vairs nešaubās, ka mūsdienu sabiedrībā un ekonomiskajā situācijā svarīga loma ir cilvēku mūža izglītībai un prasmei tikt galā ar pārmaiņām. Tieši tādēļ nevar par savas karjeras izvēli domāt tikai 9. vai 12. klasē, par to jāsāk domāt daudz agrāk un nopietnāk. Karjeras izvēle sākas ar sevis izpēti, savas personības izpratni, sava mērķa izvēli un tā realizāciju. Un šeit labs palīgs ir ne tikai klases audzinātājs, bet arī vecāki.
Šo kursu laikā iegūtais praktiski audzināšanas stundās izmantojamais materiāls ir ļoti vajadzīgs mūsu skolēniem, lai viņi paši varētu sakrāt informāciju par savām interesēm, spējām un darba vērtībām. Un tad pieņemt lēmumu par savu nākotni.
Inga Mudele
Comenius projekts
Šajā mācību gadā turpināsies pagājušajā mācību gadā uzsāktais Comenius 1 skolu sadarbības projekts "Paaudžu dienasgrāmata- ikdiena dzelzs priekškara abās pusēs". Projekts ir starptautisks, tajā bez mūsu skolas darbojas vēl 4 skolas no Vācijas, Dānijas, Čehijas un Polijas. Šajā mācību gadā projektā paredzētos uzdevumus veiks 12.a un d, 11.d un 10.d klašu skolēni. Šogad skolēni pētīs savu vecāku paaudzi: kāda bija ikdiena 70.un 80.gados, kādas tolaik bija protesta formas, kādi priekšmeti un notikumi vecākiem palikuši īpašā atmiņā. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, skolēni intervēs savus vecākus, vāks eksponātus un veidos izstādi par 70.-80.gadiem, veidos filmu par protesta formām un rakstīs esejas. Marta beigās ir paredzēts brauciens 3 skolotājiem un 4 skolēniem uz Usti nad Labem Čehijā, kur būs jāprezentē pētījuma rezultāti. Projekta koordinatore ir skolotāja Ruta Amoliņa. Projekta atsevišķās daļas vada skolotāji Māra Gavare, Ģirts Zālītis, Mudīte Maculēviča, Aija Ignate un Inga Mudele. Ruta Amoliņa
SOCRATES
COMENIUS 1
skolu sadarbības projekts
"Paaudžu dienasgrāmata - ikdiena dzelzs priekškara abās pusēs"
Projektā iesaistītās valstis un skolas:
- Vācija - Gymnasium Goetheschule Hannoverē - projekta koordinatori;
- Polija - Zespol Szkol Nr.6 im. Agnieszki Osieckiej Vroclavā;
- Čehija - Gymnasia Jatečni 22 Usti nad Labem;
- Dānija - Staatskol Sonderborg Sonderborgā;
- Latvija - Valmieras Pārgaujas ģimnāzija.
1.projekta gads - 2005./06.m.g.
Projektā iesaistītās klases: 10d, 11a, 11d
Apakšprojekts: „IKDIENAS MUZEJS" - 20.gs. 50.-60.gadi
Skolēni intervēja vecvecākus un izveidoja izstādi-muzeju, kurā varēja apskatīt tā laika priekšmetus - apģērbus, grāmatas, liecības, dienasgrāmatas utt. Konsultanti: M.Gavare, Ģ.Zālītis.
Apakšprojekts: „PAAUDZE XY"
Skolēni rakstīja esejas par priekšmetiem un notikumiem, kas raksturo viņu bērnību. Projekta tikšanās laikā par labākajiem darbiem atzina S.Balaško un A.Kampernova esejas, kuras tiks publicētas kopējā grāmatā. Konsultantes: I.Mudele, A.Ignate, O.Nīmante.
Apakšprojekts: „JAUNIEŠU DZĪVES STILS"
Skolēni veidoja videofilmu par jauniešu protesta formām mūsdienās. Konsultante: M.Maculēviča
Skolotāju sanāksme notika janvāra sākumā Valmierā. Skolēnu un skolotāju projekta sanāksme marta beigās Vroclavā (Polija), kur skolas prezentēja paveikto.
2.projekta gads - 2006./07.m.g.
Projektā iesaistītās klases: 10 c, 10d, 10e,11d, 12a, 12d
Apakšprojekts: „IKDIENAS MUZEJS" - 20.gs. 70-80.gadi
Skolēni intervēja vecākus un izveidoja izstādi-muzeju, kurā var aplūkot tā laika priekšmetus - apģērbus, grāmatas, skolēnu formu, liecības, dienasgrāmatas utt. Konsultanti: M.Gavare, Ģ.Zālītis.
Apakšprojekts: „PAAUDZE XY"
Skolēni rakstīja esejas par priekšmetiem un notikumiem, kas raksturo viņu vecāku jaunību. Projekta tikšanās laikā par labākajiem darbiem atzina S.Balaško un M.Kampenusa esejas, kuras tiks publicētas kopējā grāmatā. Konsultantes: A.Zariņa, I.Mudele, A.Ignate, O.Nīmante.
Apakšprojekts: „JAUNIEŠU DZĪVES STILS"
Skolēni veidoja videofilmu par jauniešu protesta formām 20.gs. 70.80.gados. Viņi noskatījās arī J.Podnieka filmu „Vai viegli būt jaunam?". Tika izveidots arī plakāts par mākslu šajā laika periodā. Konsultante: M.Maculēviča
Skolotāju sanāksme notika janvāra sākumā Sonderborgā (Dānija).
Skolēnu un skolotāju projekta sanāksme marta beigās Usti nad Labem (Čehija), kur skolas prezentēja paveikto.
Projekta koordinatore: Ruta Amoliņa
Konsultante informātikas lietās: Arta Pūgule
SOCRATES
COMENIUS 1
Schulprojekt
„Tagebuch der Generationen - Alltag auf beiden Seiten des Eisernen Vorhangs"
Länder und Schulen, die am Projekt teilnehmen:
- Deutschland - Gymnasium Goetheschule in Hannover - als koordinierende Schule;
- Polen - Zespol Szkol Nr.6 im. Agnieszki Osieckiej in Wroclaw;
- Tschechien - Gymnasia Jatečni 22 in Usti nad Labem;
- Dänemark - Staatskol Sonderborg in Sonderborg;
- Lettland - Valmieras Pārgaujas ģimnāzija in Valmiera.
Das 1.Projektjahr - 2005/2006
COMENIUS-Klassen: 10d, 11a, 11d
Projekt: „ALLTAGSMUSEUM" - 50-60er Jahre des 20.Jhs.
Die Schüler haben ihre Großeltern interviewt und und ein Museum-Austellung eingerichtet, in dem man die Gegenstände dieser Zeitperiode sich ansehen konnte- Kleidung, Bücher, Zeugnisse, Tagebücher etc. Leiter des Projekts: M.Gavare, G.Zālītis.
Projekt: „GENERATION XY"
Die Schüler haben Paralelltexte über die Sachen und Ereignisse, die für ihre Kindheit charakteristisch waren, geschrieben. Beim Projekttreffen wurden als die besten Arbeiten die Texte von S.Balaško und A.Kampernovs gewählt, die im dritten Projektjahr in einem gemeinsamen Buch veröffentlicht werden. Leiterinnen des Projekts: I.Mudele, A.Ignate, O.Nīmante.
Projekt: „JUGENDKULTUR"
Die Schüler haben den Film über die Protestformen der Jugendlichen heutzutage gedreht.Leiterin des Projekts: M.Maculēviča
Lehrertreffen fand Anfang Januar in Valmiera statt. Projektreffen fand Ende März in Wroclaw (Polen) statt. Da haben die Schüler die Ergebnisse präsentiert.
2.projekta gads - 2006./07.m.g.
COMENIUS-Klassen: 10 c, 10d, 10e,11d, 12a, 12d
Projekt: „ALLTAGSMUSEUM" - 70-80er Jahre des 20.Jhs.
Die Schüler haben ihre Eltern interviewt und und ein Museum eingerichtet, in dem man die Gegenstände dieser Zeitperiode sich ansehen konnte- Kleidung, Schuluniform, Zeugnisse, Tagebücher etc. Leiter des Projekts: M.Gavare, G.Zālītis.
Projekt: „GENERATION XY"
Die Schüler haben Paralelltexte über die Sachen und Ereignisse, die für die Jugend ihrer Eltern charakteristisch waren, geschrieben. Beim Projekttreffen wurden die Texte von S.Balaško und A.Kampenus als die besten gewählt, die im dritten Projektjahr in einem gemeinsamen Buch veröffentlicht werden. Leiterinnen des Projekts: A.Zariņa, I.Mudele, A.Ignate, O.Nīmante.
Projekt: „JUGENDKULTUR"
Die Schüler haben einen Videofilm über die Jugendprotestformen in den 70-80ern gedreht. Sie haben sich den Film von J.Podnieks „Ist es leicht jung zu sein?"angesehen. Es wurde auch ein Plakat über die Kunst in dieser Periode gemacht. Leiterin des Projekts: M.Maculēviča
Lehrertreffen fand Anfang Januar in Sonderborg (Dänemark) statt.
Projektreffen fand Ende März in Usti nad Labem (Tschechien) statt. Da haben die Schüler die Ergebnisse präsentiert.
Koordinatorin des Projekts: Ruta Amoliņa
Beratung (Computer): Arta Pūgule
|
VĒSTURE
1968.gads – uzsāk skolas ēkas celtniecību.
1971. gada 1.septembrī Valmieras 4.viduskolā mācības uzsāk apm. 1000 skolēni un strādā 28 skolotāji.
1972.gads – pirmais pamatskolas izlaidums.
1975.gads – tiek atklāts peldbaseins.
1992.gads – tiek iesvētīts skolas karogs.
1993.gads – tiek pabeigts darbmācības korpuss. Tiek noslēgts sadraudzības līgums ar Fersmoldas reālskolu Vācijā.
1996.gads – skola kļūst par ģimnāziju, iegūst 2.vietu valstī konkursā „Lielā Pūce”, aizsākas sadraudzība ar Dālenas skolu Norvēģijā.
1999.gads – Pasaules Bankas siltināšanas programma, sadraudzība ar Rud skolu Norvēģijā.
2004.gads – skola iekļauta Nacionālajā dabaszinību programmā, kā arī kļūst par Vācu valodas Diploma skolu.
2006.gads – skola tiek starptautiski akreditēta un iegūst IES sertifikātu. |
GESCHICHTE
1968 – beginnt man mit dem Bau des Schulgebäudes.
Am 1.September 1971 wird die 4.Mittelschule eröffnet. Da lernen cirka 1000 SchülerInnen und arbeiten 28 Lehrer.
1972 – die erste Schulentlassung in den 8.Klassen.
1975 –wird das Schwimmbad eröffnet.
1992 –wird die Fahne der Schule eingeweiht.
1993 – wird das Gebäude für Werkunterricht gebaut und Partnerschaftsvertrag mit der Realschule Versmold (Deutschland) unterzeichnet.
1996 – die Schule wird zum Gymnasium, bekommt den 2.Platz beim nationalen Wettbewerb „Große Eule", Partnerschaft mit der Schule Dalen (Norwegen).
1999 – Programm der Wärmeisolation (Weltbank), Partnerschaft mit der Schule Rud (Norwegen).
2004 – beginnt man mit dem nationalen Programm für Naturwissenschaften, die Schule wird zur DSD-Zubringerschule.
2006 – die Schule wird international anerkannt und bekommt das Zertifikat von IES. |
|
ŠODIEN Skolas direkore – Agita Zariņa Skolēnu skaits – 838 Skolotāju skaits – 75 Skolēnu vecums 13-19 gadi 1.svešvaloda – angļu 2.svešvaloda – vācu vai krievu
Vidējās izglītības programmas: - vispārizglītojošais virziens, - profesionāli orientētais komerczinību virziens, - matemātikas un informātikas virziens, - matemātikas un dabaszinību virziens, - humanitārais un sociālais virziens.
Papildus var apgūt: - norvēģu valodu, - peldēšanu, - tehnisko grafiku.
Tradīcijas Zinību diena Aristoteļa svētki Skolēnu pašpārvalde Skolotāju dienā 18.novembris Ziemassvētku balle Sv.Valentīna diena Žetona vakars Pēdējais zvans Karoga svētki Tūrisma un ekskursiju diena Salidojums
Kultūra un sports Koris Meiteņu ansamblis „ Pārgaujas lakstīgalas” Zēnu ansamblis Tautisko deju grupa Mūsdienu deju grupa Muzikālais teātris Sporta pulciņi: šahs, florbols, volejbols, basketbols, aerobika, badmintons, orientēšanās. Franču klubs
Projekti - „Veselību veicinoša skola” - Dabaszinību skola - Bērniem draudzīga skola - ES finansēts projekts „Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā” - Comenius 1 projekts „Paaudžu dienasgrāmata - ikdiena dzelzs priekškara abās pusēs” (Vācija, Polija, Čehija, Dānija un Latvija) - „Global Teenager Project” - „Youth Way3” AIESEC u.c. |
HEUTE Schulleiterin – Frau Agita Zariņa Schülerzahl – 838 Lehrerzahl – 75 Alter der Schüler: 11-19 Jahre Die 1.Fremdsprache – Englisch Die 2.Fremdsprache – Deutsch oder Russisch
Fachrichtungen ab Klasse 10: - allgemeinbildende Richtung, - Kommerzwissenschaften, - Mathematik und Informatik, - Mathematik und Naturwissenschaften, - Kultur- und Geschichtswissenschaften.
Als Fakultativ: - Norwegisch, - Schwimmen, - Technisches Zeichnen.
Traditionen Tag des Wisssens Aristoteles Fest („Einweihung” der 10.Klassen) Lehrertag Der 18.November – Nationalfeiertag Weihnachtsball St.Valentinstag Fest der Plakette Der letzte Schultag für Klassen 9 und 12 Fest der Fahne – Gratulation der erfolgreichsten SchülerInnen Reisetag Treffen der ehemaligen Absolventen
Kultur und Sport Chor Mädchenensamble Jungenensamble Volkstanzgruppe Tanzgruppe Musikalisches Theater Sport-AGs: Schach, Florball, Volleyball, Basketball, Aerobic, Badminton, Orientierungssport. Klub der Franzosen
Projekte - „Gesunde Schule” - Schule der Naturwissenschaften - Kinderfreundliche Schule - EU Projekt „Verbesserung der Arbeitsqualität in den naturwissenschaftlichen und technologischen Fächern und in der Mathematik in der Oberstufe” - Comenius 1 Projekt „Tagebuch der Generationen - Alltag auf beiden Seiten des Eisernen Vorhangs” (Deutschland, Polen, Tschechien, Dänemark und Lettland) - „Global Teenager Project” - „Youth Way3” AIESEC u.a.
|
Eiropas Savienības finansētais nacionālais projekts dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu kvalitātes uzlabošana
Eiropas Savienības finansētais nacionālais projekts dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu kvalitātes uzlabošanai turpinās...
Jau otro gadu šajā projektā iesaistītas 4 no mūsu ģimnāzijas 11.klasēm skolotāju B.Priedītes, V.Skujas, E.Lāces, G.Taubes un E.Pētersones vadībā. Jaunā satura apguves aprobācija ir galvenais projektā iesaistīto dalībnieku uzdevums. Skolotāji koriģē apgūstamās tēmas gan pēc apjoma, gan satura. Savukārt, skolēnu līdzdarbība un atbildība ikdienas mācību procesā dos rezultātu. 12.klases eksāmenos, bet, galvenais, ar iegūtajām zināšanām un prasmēm.
Plāni paredz apmācībā turpmāk daudz vairāk izmantot pētnieciskās metodes, demonstrējumus un laboratorijas darbus. Lai to veiktu, skola pavasarī un vasarā saņēma tehnisko aprīkojumu apmēram 38 tūkstošu latu vērtībā. Nozīmīgākais: ķīmijas kabinetam destilētā ūdens sagatavošanas iekārta, žāvēšanas skapis, digitālās reģistrēšanas mikroskops, sensori, ķimikālijas; fizikas kabinetam ierīču komplekti mehānikā, elektrībā, optikā, darbam ar šķidrumu, vakuumierīce, zemsprieguma barošanas bloks, transformators, sliede mehānikai, analogais multimetrs, sensori; bioloģijas kabinetam demonstrācijas mikroskopiskie preparāti; matemātikas kabinetam - matemātisko modeļu komplekti. Tiek gaidīti jaunākas paaudzes datori, digitālā tāfele un multiprojektori.
Skolotājas regulāri apmeklē apspriedes, lai ar vēl 12 valsts skolu kolēģiem pārrunātu kopīgi risināmos jautājumus. Semināros toties pedagoģes apgūst mācību metodiku, stratēģiju un tehnoloģiju izmantošanu.
Arī vairāku 10.klašu skolēni sāk mācīties vidusskolas matemātikas, fizikas, ķīmijas, dabaszinību, arī bioloģijas priekšmetu pēc jaunajiem standartiem un programmām.
Veiksmi un izturību visiem projektā iesaistītajiem!!!
Inta Veinberga
2. konference "Jauniešu agrā kopdzīve"
Katrs mēs savas dzīves pirmsākumos saskaramies ar noteiktu morāli. Kontaktējoties apgūstam attiecīgās vides uzvedības normas, tradīcijas, dzīvs veidu. Sākotnēji tā ir ģimene, pēc tam ģimene kopā ar skolu rūpējas, lai katrs no mums, būtu piemērots cilvēks sabiedrībai. Mūsdienu sabiedrība prasa DAUDZ! No jaunieša prasa būt veiksmīgam, aktīvam, progresīvam. Iekļauties straujajā ritmā, tur būt līdzvērtīgam gan sasniegumos, gan attiecībās. Un neviļus jauniešiem rodas priekšstats, ka tikai tādi viņi ir vajadzīgi. Atbilst šīm prasībām saprot ar vienu vārdu- nekļūdīties! Sabiedrība kļūdas nepiedod. Aizvien vairāk apjaušot savu atšķirību no citiem, pieaug vajadzība izjust radniecību ar otru cilvēku. Mūs laiks prasa ātri kļūt pieaugušam. Būtiski šajā posmā ir jaunajam cilvēkam atrast savu "otro pusīti", kā arī draugu, kas viņu pieņem tādu kāds ir tieši viņš, ar ko var aprunāties un uzticēties. Kas būtībā dod sajūtu, ka man ir intīmi tuvas attiecības.
Konference tika rīkota, lai atpazītu sabiedrībā aktuālo iezīmi- jauniešu agro kopdzīvi. Mērķis noteikti nebija teikt, ka tas ir slikti, bet aicināt aizdomāties, kāpēc agrā kopdzīves iezīme aktualizējas mūsu sabiedrībā.
Latvijā agrās kopdzīves fakts kļuvusi aktuāla pēdējos 10-15 gadus. ASV tā kļuva populāra 20.gs. 70. gadu sākumā. Šī rīcība tika pieņemta par prātīgu, kā pārbaudi īstajām laulībām, tomēr pētījumi neliecina par šādas izvēles priekšrocībām. Šo attiecību veidu izvēlas arvien vairāk Latvijas jaunieši. Nereti jaunieši dzīvot kopā jau sāk pamatskolas un vidusskolas gados, bet studiju laikā kopdzīve ir ierasta. Der padomāt uzsākot kopdzīvi: ko es sagaidu no viņa; ko es pats vēlos dot šīm attiecībām; ko esmu gatavs "ziedot" kopdzīves vārdā; ko darīsi atklājot, ka gaidi bērnu; ko darīsi pēc šķiršanās un daudzi citi jautājumi, par kuriem vērts padomāt uzsākot agru kopdzīvi. Nereti jaunieši jauc dzimumattiecības un kopā dzīvošanu ar vajadzību būt mīlētam, pieņemtam, atzītam. Nevēloties būt vientuļš, atstumts, savādāks. Agrā kopdzīve ir viens no līdzekļiem, kas dod maldīgu sajūta, ka nu tagad es kādam esmu vajadzīgs vai vajadzīga. Aiz agras kopdzīves uzsākšanas bieži slēpjas mīlestības trūkums ģimenē.
It kā nekas nebūtu iebilstams- tīras, patiesas jūtas, jaunieši mīl viens otru. Vienmēr grūtniecības gadījumā ir iespēja apprecēties. "Izmēģinājuma laulībās" var pārliecināties par savstarpējo saderību, vienkārši justies laimīgs un brīvs ar otru cilvēku, nopietni nesaistoties, apzinoties, ka laulības ir daudz nopietnākas un atbildīgākas attiecības. Katrs pats izvēlas savu dzīves ceļu!
Konferencē bija iespēja dzirdēt, vai agrās kopdzīves faktors ir aktuāls mūsdienu sabiedrībā un kā mēs veidojam attiecības ar līdzcilvēkiem, balstoties uz pieredzi, ko esam ieguvuši no savas izejošas ģimenes (tēva, mātes, brāļiem vai māsām), kā jūtas mūsdienu pusaudži un jaunieši.
Mūsu skolu konferencē pārstāvēja trīs vidusskolnieces: Irēna Runce (10.f) un Kristīne Pāruma (10.f) prezentējot zinātniski pētniecisko darbu "Kopdzīves uzsākšanas motivācija jauniešu vecumposmā" un Baiba Leite (11.d) prezentējot darbu ar tēmu "Jauniešu izvirzītie kritēriji izvēloties pretējo dzimumu". Der uzmanību pievērst šiem faktiem: 70% no aptaujātajiem jauniešiem uzsāk kopdzīvi vecāku mudināti un 90% pirms kopdzīves uzsākšanas jutušies vientuļi.
Kā pamata tēma konferencei tika izvirzīta- ĢIMENE. To šķetinot ģimenes psihoterapeite Inna Rezgale runāja par ģimeni, kurā aug pusaudzis un jaunietis, savukārt, psiholoģe Iveta Kreišmane stāstīja par attiecību pozīcijām no A.Adlera skatījuma.
Lai būtu iespēja paraudzīties uz konferencē uzdoto jautājuma- vai agrā kopdzīve ir aktuāla tēma mūsdienu jauniešiem- ar statistikas datiem uzstājās un dalījās LR Bērnu un ģimenes ministrijas valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruņa darbības nodrošināšanas direktore Iluta Vilnīte un krīžu centra "Skalbes" direktores asistente Aija Jonāne. Uz uzticības tālruni 32% jaunieši zvana par attiecību problēmām, 13% zvana, lai vienkārši parunātos, 11% zvanu par problēmām skolā. Visvairāk jauniešu piezvanījuši, jo izjūt vientulība sajūta un bailes. Tas pieaugušajiem liek aizdomāties!
Konferences otrajā daļā bija ATVĒRTĀ DISKUSIJA. Uz diskusiju tika uzaicināti: Ieva Stiģe (Valmieras raj. padomes skolu pārvaldes vadītāja), Evita Strādere (salona "Dīva" īpašniece), Jānis Vaišļa ( radio "Skonto" balss, pasaules apceļotājs, psihologs), Ainārs Ķiksis (olimpietis, treka ideju īstenotājs Latvijā), Artūrs Jakovļevs (olimpietis, Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs), Guntis Vīksna ("Liesmas" žurnālists), kā arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēnu domes prezidente Linda Riba un skolēnu domes pārstāvis Linards Ļubinskis. Uzaicinātie dalījās pieredzē, kā sevi atceras kā jaunieti, kādi bija sapņi, kādas bija attiecības ar vecākiem, stāstīja par savu pirmo draudzību, skūpstu, kā atceras laiku, kad pieļāva domu par kopdzīvi. Diskusijā runāja arī par skolas lomu mūsdienās un cik tālu drīkst izrādīt savas simpātijas skolas gaiteņos. Katrs varēja pārdomāt savas vērtības un vajadzības.
Konferenču krustmāte - VPģ psiholoģe Ieva Rozīte-Ķikse
1. konference "Emocionālā vardarbība sabiedrībā"
Vardarbība mūsdienās ir aktuāla tēma, ar to mēs sastopamies ik uz soļa: terorisms, karš, sadzīves konflikti, televīzijā u.c. Atsaucoties uz žurnālu "Nedēļa", kur tika publicēta krīžu centra "Skalbes"

bērnu uzticības telefona statistika, kas parāda, ka 30% bērnu no kopējā zvanītāju skaita sūdzas par vardarbību- gan emocionālo, gan fizisko. No tiem apmēram 18% vardarbību ir izjutuši skolā. Skolēni stāsta, ka viņiem nav draugu, ka tiek atstumti, par viņiem ņirgājas, apsaukā, iespaido fiziski. Šiem skolēniem ir raksturīgi tas, ka neprot par sevi pastāvēt. Viņam ir grūti draudzēties, veidot attiecības. Ja kaut kas tāds notiek, ir jāiesaistās gan skolotājiem, gan vecākiem. Tādā veidā veidojot dialogu, neslēpjoties par notiekošo (vardarbību), izradot ieinteresētību un aktualizējot, iedrošinot lūgt palīdzību ikkatram gan lielam, gan mazam. Vardarbības gadījumā traģiskākais kas var būt ir palikt vienaldzīgam pret notiekošo. Parādot savu attieksmi Pārgaujas ģimnāzija sapulcēja lektorus un ieinteresētos klausītājus, aicinot uz sarunu gan speciālistus, gan skolēnus un arī ne- vienaldzīgos.
Konferencē ar saviem lasījumiem piedalījās pieredzējuši speciālisti - "Dardedzes" psiholoģe Nikola Dzina un praktizējoša psiholoģe Dace Medne. Psiholoģes runā par to kā atpazīt, vai bērns ir cietis no vardarbības (fiziskas un emocionāls), kā uzsākt sarunu ar cietušo un varmāku, kā veidojas vardarbība. Valmieras policijas nepilngadīgo lietu inspektore Gunita Ose informēja par policijas pieredzi emocionālās vardarbības gadījumos. Interesanti bija klausīties pašu jauniešu uzstāšanos. Skolēni prezentēja savus zinātniski pētnieciskos darbus. Valmieras Pārgaujas ģimnāziju pārstāvēja: Elīna Jaunalksne un Monta Kļaviņa ar tēmu par "Emocionālā šantāža"; Līga Dreiblate un Iveta Cīrule izsmeļoši prezentēja darbu "Vardarbības izpausmes multiplikācijas filmās Latvijas televīzijā". Miljoniem ģimeņu atpūšas pēc darba pie televizora. Katru dienu cilvēki 6 stundu garumā gremdējas atveidoto personāžu likteņos un dzīves situācijās. Savukārt, bērni nereti lielu uzmanību pievērš multiplikācijas filmām, kurās viņi vēro daudzveidīgo varoņu darbības, kas viņuprāt ir ļoti aizraujošs. Savā prezentācijā meitenes akcentēja un rosināja pievērst uzmanību uz multiplikāciju vardarbīgo epizodu biežumu un vardarbības veidiem. Vardarbīgs akts multiplikācijas filmās parādās vismaz reizi 2,5 minūtēs. Vispopulārākā ir fiziskā aktīvā tiešā vardarbība: sišana, duršana, šaušana, kā arī verbālā vardarbība: mutiska apvainošana. Vardarbības veids, kas neizpaužas tieši, bet gan caur skaņām, vārdiem, tad varam runāt par emocionālo vardarbību. Šis vardarbības veids ir izplatīts gan skolēnu, gan pieaugušo vidū.
Rūjienas vidusskolas skolnieces prezentēja pētījumu "Agresijas izpratnes atšķirības starp meitenēm un zēniem", Valmieras Viestur vidusskolas skolnieks Lauris Ziediņš prezentēja tēmu "Agresijas saistība ar pusaudžu emocionālās inteliģences attīstību".
"Veselības veicināšanas valsts aģentūras" veiktais pētījums "Vienpatsmitgadīgie skolēni, kuri pēdējos pāris mēnešos ņirgājušies par citiem" parāda, ka Latvija šajā sarakstā ieņem 2. vietu.
Konferencē norisinās domu, pieredzes un faktu apmaiņa. Lai saskanētu vardi ar darbiem! Aktīvi darbojoties un iesaistoties mūsu skolotājiem, sociālai pedagoģei un psiholoģei, atbalstot un risinot radušos konfliktus skolnieku starpā, 2005./2006.m.g. Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, kopā ar vēl 10 Latvijas skolām, ir tapusi par Latvijas Sarkanā Krusta partnerskolu projekta ietvaros "Jūties droši. Palīdzi!". Tas deva iespēju skolas psiholoģei un divām vidusskolniecēm (10.d klases skolniece Liene Brigadere un Lilija Širūgina) apgūt izglītojošu programmu par vienaudžu vardarbību, kā rezultātā ieguva sertifikātu ar tiesībām izglītot par šo tēmu gan pieaugušos, gan skolēnus.

"Bērniem draudzīga skola"
No 2005.gada pavasara līdz rudenim skola piedalās projektā "Bērniem draudzīga skola". Projekta prezentācija notika 24.10. Projekta darbā tika iesaistīti skolēni, vecāki, skolotāji. Ieskatam daži darbi, kas tika paveikti projekta ietvaros:
- Skolotāju darba kvalitātes vērtējums- anketas skolēniem, to apkopojums
- Pētījums "Vai skolēns Valmierā jūtas droši?"
- Skolas krīzes plāna izveidošana
- Iekšējo kārtības noteikumu pilnveidošana
- Programmas "Veselību veicinoša skola" turpinājums
- Pētījums "Cik izmaksā skolēns?"
- Dzīvesprasmju un Karjeras programmas realizācija klases stundās
- Pētījums "Klases audzinātāja loma"
- Interešu programmu daudzpusīgais piedāvājums
- Pētījums "Datoratakarības izplatība un problēmu risināšanas iespējas"
VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJA - VESELĪBU VEICINOŠA SKOLA
VESELĪBU VEICINOŠĀS SKOLAS PROJEKTA ĪSTENOŠANAS MODELIS1

Skolas vide
- tas ir jauninājums
- skolas vadība aktīvi atbalsta programmu
- darbiniekiem ir labas darba attiecības
- skola ir stabila
Sociāli politiskajā jomā
- valdība mudina veselību veicinošas skolas iniciatīvu
- skolas programmu atbalsta vietējās pašvaldības
- skola ir blakus pašvaldībai
- laba sadarbība ar pašvaldības iestādēm
- ir pieejams vecāku padoms
Resursi
- pieejami mācību materiāli
- praktisks atbalsts darba kolektīvā
- pieejams finansiāls atbalsts
- laiks
- konsultēšanās iespējas
- telpas
Programma
- veselības veicināšana nav izolēta programma, bet ir visas skolas politika
- skolā ieviesta personīgās, sociālās un veselības izglītības programma
- veselības veicināšana ir skolas attīstības plāna ietvaros
- tā ir visas skolas pieeja mācīšanas un mācīšanās stilā
Vajadzības un prioritātes
- skola apzinās veselības veicināšanas vajadzību
- iniciatīva saskan ar skolas vajadzībām
- skola redz veselības veicināšanas prioritāti
- skolēni jūtas iesaistīti aktivitātēs
Skolotāji
- ir motivēti un pārzina savu darbu
- ir nodrošināta skolotāju tālākizglītība
- ir gatavi mainīt darba metodes, stilu un pieeju
- skolotāji jūtas droši un zinoši veselības veicināšanas jomā, skolotājs pārvalda padomdevēja prasmes
Skolēni
- skolēni jūtas piederīgi skolai
- skolēni jūtas iesaistīti darbībā
Programmas raksturojums
- programmai ir skaidri mērķi
- programma ir plānveidīga un secīga
- programmas darbība ir veiksmīga (sekmīga) jau tās sākumstadijā
- programma ietver darba rezultātu apkopošanu un izvērtēšanu
- programmā norādītas dažādas mācību metodes un aktivitātes
- programma ir skaidri saprotama
1 Pēc "Developing health-promoting primaryschool", 1996.


















